Kategorija: Producēšana

Festivālā “Sansusī” 2024. gada 9. augustā notika mūzikas teātra pirmizrāde “Velni”, ko sadarbībā ar latviešu māksliniekiem veidoja Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen”. Izrāde ir operfilmas un iestudējuma “Baņuta” (2022) komandas nākamais sadarbības notikums, kas balstīts latviešu teiku un literatūras materiālos. 

Velnus var sastapt teju ik uz soļa, liecina Latviešu folkloras krātuves teiku skapis, ko trīsdesmit gadus kārtojusi pētniece Alma Ancelāne.  Velni mīt dūksnājos un biezokņos, rijās, muižās, skolās, tiltapakšās un krustojumos. Velns “žvīgst kā viesuls, sprāgst un šķeļas, šaudas sešu rīkļu brēkā,” rakstīja Anna Brigadere poēmā “Spēka dēls”. Velnu piesauc vietā un nevietā, un nereti arī tur, kur kāds ņēmis nelabu galu vai govs iemesta purvā. Uz velnu latviešu teikās, kā arī cittautu folklorā un popkultūrā attiecinātas dažādākās iekāres, bailes, pretrunas, vardarbības pieredzes un fantāzijas. Tomēr skaidri redzams, ka velnu stāsti pauž daudz vairāk par cilvēcisko nekā velnišķo. Fantastiskais ievijas mūsu ikdienas pasaulē – par to un par šodienas cilvēku sastapšanos ar velniem vēstīja izrādes veidotāji. Tā veidota kā motīvu kolāža, kuru iedvesmojis LU Folkloras krātuves arhīva skapis un dzīve pasaules bojāejas apstākļos, kā arī Friča Bārdas, Annas Brigaderes, Karla Marijas Vēbera u.c. daiļrade. Īpaši izrādei jaunradīta instrumentālā un elektroniskā mūzika mijās ar pazīstamiem skaņdarbiem. Mūzikas teātra izrāde “Velni” bija jutekliski iespaidīgs, performatīvs un krāšņs piedzīvojums, sastopot ikvienam pazīstamus arhetipiskus tēlus.

Izrādi veidoja komponisti Raivis Misjuns un Alise Rancāne, dramaturgs Evarts Melnalksnis, režisore Franciska Kronfota (Franziska Kronfoth), scenogrāfe Lota Henša (Lotta Hench). Izrādē piedalījās dziedātāji Laura Grecka un Dāvids Ristaus (David Ristau), performante Džīna Līza Maivalde (Gina-Lisa Maiwald) un Āris Matesovičs, kā arī multiinstrumentālists Jēkabs Nīmanis. Izrādes veidotāji un biedrība “Sansusī” jau reiz veiksmīgi sadarbojās operas “Baņuta” veidošanā, par kuru tika nominēti 2022. gada Lielajai Mūzikas balvai. Berlīnes mūzikas teātra kolektīva “Hauen und Stechen” enerģiskais radošums un neordinārais spēles veids aizrauj. Tā ir performatīva pieeja operas un teātra īstenošanā, piedāvājot svaigu un neatkārtojamu mākslas pieredzi, kas uzrunā plašu auditoriju. Izrāde Rīgā bija skatāma 2024. gada 15., 16. un 17. augustā Tallinas ielas kvartālā.

Finansiālie atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Berlīnes Senāta Kultūras un sociālās kohēzijas departaments un Gētes institūts Rīgā. Sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 

Signijas Joces recenzija “Uzdejo ar saviem velniem” par izrādi lasāma ŠEIT: ““Velni” sākas kā slepeno dārgumu atrašanas piedzīvojums, kurā dārgums ir vārds. Stāsti, kas palīdz izturēt garlaicīgo pasauli un izskaidrot traģisko un neparasto tajā. Žanri, valodas un spēles formas mainās ļoti plūstoši; operdziedājumos var ļauties kvalitatīvai muzikālajai pieredzei, bet naratīvā teātra daļās pazust komiskajos stāstos.”

Librets

Atbalsta

Opera vēsta par kaislīgās Baņutas likteni, kura bēg no karazonas un nokļūst svešumā. Tur laimīgas laulības vietā viņa tiek iepīta politiskās intrigās un atriebības ķēdē. Vēstījumā tiek reflektēta gan baltu mītiskā senatne, gan Austrumeiropas reģiona vēsture 20. gadsimtā un sieviešu loma tajā. Kara traumas sajaucas ar pagāniskajiem rituāliem, ar kuriem varoņi cenšas atgriezt pasauli ikdienas dzīves ritējumā. Šajā interpretācijā arī pati Baņuta ir piedalījusies partizānu cīņās un nes sev līdzi to sieviešu pieredzi, kuras iesaistījās karadarbībā Austrumeiropā 20. gadsimtā. Operas iestudējumā traģiskais cieši savīts ar paradoksu un humoru, absurda klātesamību un teātrim raksturīgu spēles prieku.

Muzikologs Orests Silabriedis par kinoversiju rakstījis: “Virtuozi nospēlēta mizanscēna un vienlaikus atgādinājums, ka visas mīklas būs jāuzmin katram pašam, bet tiklab arī — nekas te nav jāsaprot, baudiet un pēc noskatīšanās no šī pilnības raga atvasiniet sajūtu kopumu, kas rosina refleksiju un vēl ilgi uztur dzīvas mūsu atmiņas par augstas klases piedzīvojumu.”

Operfilma (2021) un tai sekojošā izrāde “Baņuta” (2022) ir starptautisks projekts, kurā sadarbojas Latvijas mākslinieki ar Berlīnes mūzikas teātra kolektīvu “Hauen und Stechen”. Tas tapis simts gadus pēc Alfrēda Kalniņa pirmās latviešu operas “Baņuta” pasaules pirmizrādes 1920. gada maijā. Stāsta interpretācija saistīta ar tās vardarbīgo sižetu un vēsturiskajiem apstākļiem, kas ietekmējuši operas radīšanu un izmaiņas tajā. Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen” jau ilgstoši nodarbojas ar operas pamatrepertuāra radikālu pārradīšanu. Tā arī operā “Baņuta” sapludināta opera, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte, brīva sižeta pārinterpretācija, jaunu elementu ieviešana, dažādu valodu un spēles formu izmantojums. Alfrēda Kalniņa mūzika piemērota mazam instrumentālam ansamblim Jēkaba Nīmaņa vadībā. Izrādē darbosies operdziedātāja Laura Grecka un Angela Brauna (DE) Āris Matesovičs, Gustavs Melbārdis, Davids Ristaus (DE), Džīna Līza Maivalde (DE), Dainis Sumišķis, diriģents Patriks Stepe un citi. To producē “Storyhub” sadarbībā ar “Hauen und Stechen” un “Sansusī”. Pasākums ir daļa no Rīgas vasaras kultūras programmas, kas top ar Rīgas pašvaldības atbalstu. Iestudējuma tapšanu atbalstījis Gētes institūts Rīgā, Valsts kultūrkapitāla fonds un programma “Latvija 100”, “VVFoundation”, “British Council”, Rīgas dome un Berlīnes pilsētas Kultūras fonds.

Atbalsta