Kategorija: Projekti

  LAŠU DZIESMA  kopā ar Kuldīgu | “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmu

Ventas krastā aizsākas jauna kultūras un vides iniciatīva — “Lašu dziesma”. Tā ir ilgtermiņa iecere, kas soli pa solim veidos jaunu kultūras tradīciju vietā, kur daba nav tikai notikuma fons, bet tā galvenais dalībnieks.

Projekts veidots kā notikumu dramaturģija četros cēlienos, aicinot sabiedrību no sarunas nonākt līdz rīcībai un kopīgai tradīcijas radīšanai.

I cēliens – aicinājums uz sarunu (2026 pavasaris)
Publiska diskusija “Nārsts nav bufete” pulcēs sabiedrību, vides ekspertus un māksliniekus, lai runātu par lašu nārstu kā trauslu dabas procesu un par cilvēka līdzatbildību.

II cēliens – vietas tapšana (2026)
Tiks izsludināts skatuves ideju konkurss, aicinot radīt dabā iekļaujošu un ilgtspējīgu skatuves struktūru Ventas krastā.

III cēliens – pirmā skaņa un rīcība (2026 oktobris)
Ventas krastā izskanēs pirmais koncerts, iezīmējot pāreju no sarunas uz rīcību un sabiedrības iniciatīvu īstenošanu.

IV cēliens – tradīcijas dzimšana (2027 oktobris)
Notiks trīs koncertu cikls trīs nedēļas nogalēs lašu nārsta laikā, nostiprinot “Lašu dziesmu” kā ikgadēju kultūras notikumu.

“Lašu dziesma” apvienos koncertus, diskusijas, koprades procesus un jaunas skatuves tapšanu Ventas krastā.

Projekta mērķis ir radīt platformu, kur kultūra un daba kļūst par sarunas partneriem.

Ja Ventas krasts Tev kaut ko nozīmē – nāc.
Ja Tev rūp nākotnes upes – iesaisties.

@Liepaja2027 “Lašu dziesma” tiek īstenota programmas
“Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” ietvaros,
izmantojot Kultūras ministrijas, Liepājas valstspilsētas,
Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu piešķirto finansējumu.

Projekta Festival link 2.0 mērķis ir uzlabot mazu un neatkarīgu organizāciju komandas spējas saskarties ar kopīgiem izaicinājumiem un grūtībām, veicot speciālistu apmaiņu un piekļuvi specializētām zināšanām. Kā arī veicināt māksliniecisko sadarbību un stimulēt kopīgus radošus procesus un lēmumu pieņemšanu, apvienojot pašu identitāti un kopienas iniciatīvas ar kopīgām vērtībām.

Projektā apvienoti festivāli un komponisti – Somijas “Silence Festival” un Lauri Suponens, Vācijas “Classic Beat Festival” un Sofija Günsta, Nīderlandes “Bachfestival Dordrecht” un Oene van Geel, Latvijas festivāls Sansusī un Krists Auznieks.

kā arī mūziķi: Maria Puusaari, Max Savikangas, Sirja Nironen, Vilhelm Karlsson, María Cristina, González, Inge Ariesen, Fie Schouten, Bram van Sambeek, Felix Eilers, Fabian Ernst, Philipp Grabit, Tim Haas, Anna Emmersberger, Oscar Mosquera, Vincent Marian Crusius, Freddy Andrej, Andrew Munn, Līga Griķe, Kristians Kalva, Māris Rozenfelds

No sēklu iesēšanas nenoteiktības līdz ražas pārpilnībai, skaņdarbs met arku jeb loku starp četriem tā izpildījumiem, aptverot visu veģetācijas procesu. Katrs kvartets ir saspēle starp katra atsevišķa komponista iztēli un telpu, kas veidojas starp komponistiem. Katrs kvartets tiek izpildīts atsevišķi, tajā pašā laikā ir sasaistīts ar pārējiem trim. Kopā visi četri kvarteti veido skaņdarbu orķestrim ar 16 izpildītājiem, kas vienlaikus darbojas vienā un vairākās vietās.

Pirmā kvarteta versija vijolei, altam, čellam un kontrabasam, ko izpildīja “Uusinta ensemble”,  notika 2024.gada 8. un 9. jūnijā Somijā “Silence festival” (https://www.hiljaisuusfestivaali.fi/)

2024.gada 23. jūnijā Nīderlandē Dordrehtā “Bachfestival Dordrecht” (https://www.bachfestivaldordrecht.nl/) bija dzirdama otrā skaņdarba versija flautai, obojai, basklarnetei un fagotam.

Vācijā festivālā “Classical Beats” (https://www.classicalbeat.de/) versija elektriskajai ģitārai, bungu komplektam, trombonam un elektriskajam basam tika atskaņota 2024.gada 22. jūlija vakarā un to izpildīja mūziķi no “Munich Composer Orchestra by Gregor Hübner”.

Un ceturtā versija balsij, koklei, akordeonam un flīgelhornam, ko izpildīja Daniils Kuzmins, Līga Griķe, Artūrs Noviks un Kristians Kalva, notika festivālā Sansusī www.sansusi.lv 2024.gada 10. augusta vakarā.

Visas četras versijas koncertfilmas formātā apvienojis un iemūžinājis režisors Toms Harjo, radot piekto skaņdarba LOKS versiju, kas vienlaicīgi ir pastāvīga, komponistu radīta versija visiem mūziķiem kopā. Filmas pirmizrāde notika 2024.gada 5.novembrī

Režisors Toms Harjo: “Šis ir bijis sarežģītākais montāžas projekts, ko jebkad esmuu zņēmies. Mans vienīgais uzdevums: palīdzēt klausītājam pagalam neapmaldīties skaņu džungļos. Godīgi sakot, nezinu, vai pats neapmaldījos. Bet esmu baigi laimīgs parpaveikto!”

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija. “Festivallinks 2.0” ir Eiropas sadarbības projekts klasiskās mūzikas jomā, kura mērķis ir veicināt lielāku ilgtspēju neatkarīgajiem klasiskās mūzikas festivāliem Eiropā, izmantojot māksliniecisko sadarbību, auditorijas izpēti un attīstību, kā arī kapacitātes stiprināšanu.

Atbalsta

“EPICIRQ on Tour” ir projekts, kura mērķis ir eksportēt Baltijas laikmetīgā cirka izrādes starptautiskai auditorijai, piedāvājot māksliniekiem rezidenču un uzstāšanās iespējas.

Projektu organizē pieci starptautiskie partneri: Lietuva – Menu Spaustuve, Somija – Salo Circus Festival, Dānija – Dynamo Workspace, Latvija – Sansusī festivāls, Apvienotā Karaliste – Jacksons Lane.

Kopīgi izvēlējāmies EPICIRQ 2023 galveno programmu, oktobrī, apmeklējot EPICIRQ 2023 Tallinā, pieņēmām lēmumu par to, kurai izrādei piedāvāt rezidenci un/vai uzstāšanos mūsu pasākumos vai festivālos.

Šogad “EPICIRQ on Tour” sniedza atbalstu trim Baltijas kolektīviem:

• Art for Rainy Days ar izrādi “How a Spiral works” – rezidences Sansusī (FI), Arts Printing House (LT), uzstāšanās Jacksons Lane (UK)
• Kanta Company “Dear pressure” – rezidence Dynamo Workspace (DK)
• Aleksejs Smolovs un Lizeth Wolk (Big Wolf Company) “NOT TO BE MENTIONED” – uzstāšanās Salo Festival (FI)

Baltijas laikmetīgais cirks piedāvā kaut ko jaunu, unikālu un vēl neizpētītu.
Ar šo projektu mēs vēlamies stiprināt Baltijas laikmetīgā cirka kvalitāti un redzamību vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī.
Mēs patiesi ticam, ka Baltijas cirka unikalitāte ir vērtība, ar kuru vērts dalīties ar visu pasauli.

Finansē Eiropas Savienība, programma “Radošā Eiropa”. Izteiktie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) atbildība un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) nostāju. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nav atbildīgas par tiem.

Dibināts 2024. gadā, Baltijas Laikmetīgās Operas Tīkls (BCON) saved kopā mūzikas profesionāļus no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, lai stiprinātu sadarbību laikmetīgās operas jomā. Pēc laikmetīgās operas lauka apsekošanas katrā dalībvalstī un savstarpējā kontakta dibināšanas, BCON uzsāk nākamo posmu — radošo rezidenču ciklu no 2025. līdz 2027. gadam, kura mērķis ir attīstīt un iestudēt jaunas laikmetīgā mūzikas teātra izrādes.

Pirmā rezidence notika 2025. gada 18.–23. augustā Sansusī rezidenču centrā Aknīstē, Latvijā. Tajā piedalījās 23 dažādu nozaru mākslinieki no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kuri kopīgi izzināja un attīstīja idejas jaunām operām.

Nākamās rezidences plānotas 2026. gadā Tallinā un Klaipēdā, bet 2027. gadā Liepājā. Katrai rezidencei tiks atlasīti jauni dalībnieki, taču daži iepriekšējo rezidenču mākslinieki var tikt aicināti turpināt darbu pie savām idejām.

Tīklu vada Operomanija (Lietuva), Sansusī un Ģertrūdes ielas teātris (Latvija), kā arī New Opera (Igaunija), ar visu trīs Baltijas valstu komponistu savienību un nozīmīgu kultūras iestāžu – Klaipēdas Valsts muzikālā teātra, Igaunijas Laikmetīgās mūzikas centra (ECCM), Igaunijas Mūzikas dienu, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” – atbalstu.

BCON trīs gadu rezidenču programma tiek līdzfinansēta no Ziemeļvalstu–Baltijas Kultūras mobilitātes programmas, un noslēgsies 2027. gadā ar divu jaunu laikmetīgo operu pirmizrādēm, kas radītas Baltijas reģionā.

Sansusī radošās rezidences ir starpdisciplināra mākslinieku un radošo profesionāļu programma, kas veicina laikmetīgās mākslas un kultūras attīstību, piedāvājot vidi radošajam darbam, profesionālai pilnveidei un starpdisciplinārai sadarbībai. Rezidences laikā mākslinieki veic izpēti, attīsta jaunas idejas un rada mākslas darbus, vienlaikus iesaistoties diskusijās un ideju apmaiņā ar citiem rezidentiem.

Rezidences centrā “Susēja” māksliniekiem tiek nodrošināts atbalstošs radošais process, kas ietver tehnisko un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī iespējas mijiedarboties ar vietējo sabiedrību. Rezidences mērķis ir veicināt kultūras decentralizāciju, padarot laikmetīgo mākslu pieejamu reģionos, un nodrošināt videi draudzīgu pieeju mākslas radīšanai.

Šogad rezidenču centrā uzņemti 16 dažādi starpdisciplināri, laikmetīgās skatuves mākslas, mūzikas, kino un lietišķās mākslas projekti, kopumā atbalstot 23 māksliniekus no dažādām Eiropas valstīm, Lielbritānijas, Austrālijas un Ķīnas.

Sansusī rezidences nodrošina vidi, kur mākslinieki un sabiedrība var mijiedarboties, radot unikālas mākslas un kultūras pieredzes, vienlaikus veicinot ilgtspējību un reģionālo kultūras attīstību. Vieta, kur mākslinieki var veikt vajadzīgo izpēti, strādāt pie saviem radošajiem procesiem un projektiem, kā arī attīstīt sevi gan profesionāli, gan personīgi. Vieta, kur iespējams atklāt jaunas sadarbības iespējas vietējā un starptautiskā līmenī, gūt unikālas pieredzes un reizē māksliniekiem uzlabot pašiem savu iekšējo labklājību.

Atbalsta

Sansusī Dejas Treniņš ir starptautisks Erasmus+ projekts, kas apvieno 31 jaunatnes darbinieku no 7 valstīm 9 dienu garā apmācībā. Projekts izmanto deju un ķermeņa kustību kā rīku iekļaujošam, radošam un personību attīstošam darbam ar jauniešiem. 

Projektu finansē Eiropas savienība Erasmus+ programmas ietvaros. Latvijā finansējumu pārvalda Jaunatnes Starptautisko Projektu aģentūra. Projekta nr. 2024-1-LV02-KA153-YOU-000233201

Sansusī deju treniņš notika jūnijā un turpinājās visā Eiropā, pateicoties dalībnieku īstenotajām turpmākajām aktivitātēm. Ķermeņi kustas, un mēs kā organizācijas un kopienas kustamies līdzi.

Sansusī deju apmācības bija Erasmus+ projekts, ko līdzfinansēja Eiropas Komisija; Latvijā to pārrauga Latvijas Nacionālā aģentūra – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu

Atbalsta

Eiropas Solidaritātes korpusa finansētu brīvprātīgā darba projektu ietvaros Sansusī rezidenču centrā uzņemam gan individuālus brīvprātīgos, gan brīvprātīgo grupas no dažādām valstīm. Jaunieši brīvprātīgajā darbā atbalsta biedrības darbību, uzlabo rezidenču centra telpas un palīdz nodrošināt tā darbību, palīdz veidot Sansusī festivālu, atbalsta vietējo kopienu un caur kultūras apmaiņu, radošumu, solidaritāti un iekļaujošām aktivitātēm iepazīst sevi un citus.

Projekts Sansusī brīvprātīgais 2025-2026

Eiropas Solidaritātes korpusa finansētais brīvprātīgā darba projekts 2025. gada vasarā pulcēja 16 jauniešus no dažādām valstīm uz piecām nedēļām Susējas mākslinieku rezidenču centrā.

2026. gadā projektā tiks uzņemti arī individuālie brīvprātīgie, kā tas notiek 2024.–2026. gada projektā.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība Eiropas Solidaritātes korpusa programmas ietvaros. Kvalitātes zīmes Nr. 2022-1-LV02-ESC50-QLA-000112752 un Nr. 2020-1-LV02-ESC52-003470. Projekta nr. 2025-1-LV02-ESC51-VTJ-000346775. Latvijā finansējumu pārvalda Jaunatnes Starptautisko Projektu aģentūra.

Projekts Sansusī Brīvprātīgais 2024-2025

Eiropas Solidaritātes korpusa finansētais brīvprātīgā darba projekts 2024. gada vasarā pulcēja 12 jauniešus no dažādām valstīm uz piecām nedēļām Susējas mākslinieku rezidenču centrā.

Savukārt laikā no 2025. gada maijam līdz 2026.gada martam Susējas mākslinieku rezidenču centrā uzņēmām 3 un plānojam uzņemt vēl individuālos brīvprātīgos no dažādām valstīm, kuri dzīvos un strādās kopā lauku kultūras vidē, attīstot savus personīgos projektus, atbalstot māksliniekus, palīdzot organizēt kultūras pasākumus un uzlabojot kopienas telpu. Līdz 2026.gada martam uzņemsim vēl brīvprātīgos, kuri darbosies gan rezidenču centrā, gan aktīvi iesaistīsies vietējā kopienā. 
Projekts veicina solidaritāti, radošumu un savstarpēju izaugsmi.

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība Eiropas Solidaritātes korpusa programmas ietvaros. Kvalitātes zīmes Nr. 2022-1-LV02-ESC50-QLA-000112752 un Nr. 2020-1-LV02-ESC52-003470. Projekta nr. 2024-1-LV02-ESC51-VTJ-000224668.

Latvijā finansējumu pārvalda Jaunatnes Starptautisko Projektu aģentūra.

Atbalsta

Projekts nodrošina profesionālu mūzikas koncertdarbību Sēlijā, kas būtu pieejama ikvienam, neatkarīgi no vecuma, valodas vai sociālā statusa, veicinot Sēlijas sabiedrības interesi un izpratni par akadēmiskās mākslas attīstību un kultūras daudzveidību. Pasākums vienlaikus sekmē kvalitatīva kultūras piedāvājuma decentralizāciju, nodrošinot augstvērtīgu kultūras pieredzi Sēlijas iedzīvotājiem, kā arī attīstot jaunu, reģionālas nozīmes kultūrvietu.

Susējas kupolā 2025.gada 27.jūlijā notika Matīsa Čudara, Edvīna Ozola un Rūdolfa Dankfelda koncerts, 5. oktrobī uzstājās trio Agnese Egliņa, Elza Siliņa un Rinalds Rozenlauks, savukārt 30. oktobrī kupolā spēlēs kvartets – Patrīcija Bloma, Tomass Ančs, Marta Balode un Evdards Paulis Muzikants.

Atbalsta

Divpadsmitais festivāls Sansusī sniedza Latvijas, bet jo īpaši Aknīstes un Sēlijas reģiona iedzīvotājiem iespēju nedēļas garumā baudīt mākslinieciski augstvērtīgu, profesionālu un kvalitatīvu mākslu – kamermūzikas koncertus, teātra un cirka izrādes, aktivitātes bērniem un citus pasākumus.

Festivāls Sansusī veicina izpratni par akadēmisko mūziku kā pieejamu un saprotamu mākslas veidu, laužot aizspriedumus par to kā elitāru mākslu tikai izmeklētām sabiedrības grupām.

Festivāla laikā veicināta savstarpējā tolerance un mazināta sociālā nošķirtība – festivālu vienkopus bauda gan izsmalcinātu kultūras un mākslas pasākumu baudītāji, gan neformālāku vasaras festivālu cienītāji, tostarp ģimenes ar bērniem, seniori un vietējie apkārtnes iedzīvotāji, kā arī vietējie un ārzemju brīvprātīgie. Pasākuma radoši brīvā atmosfēra piesaista ne tikai rūdītus mākslas baudītājus, bet arī jauniešus, motivējot attīstīt sevī mītošo potenciālu un veicinot interesi par mākslu.

Atbalsta

Projektā “Lašu Dziesma” fokusēsimies uz lašu aizsardzību Latvijas upēs un nelikumīgās malu zvejniecības mazināšanu. Caur muzikāliem un izglītojošiem pasākumiem Kuldīgā uzrunāsim un iesaistīsim sabiedrību šīs problēmas risināšanā. Projektu viedo trīs daļas: pētniecība un prototipēšana; Izglītojošas nometnes ar darbnīcām un meistarklasēm ; koncerti, kuros skanēs latviešu un ārzemju komponistu īpaši Lašu dziesmas projektam radīti skaņdarbi.

Projekts notiek “Liepāja 2027” programmas ietvaros, atbalsta Liepājas, Kuldīgas novada un Dienvidkurzemes pašvaldības.

Atbalsta