Kategorija: Producēšana

Mūziķu kautiņi aizsākās 2015. gada festivālā Sansusī, tad tie pamazām “iznākot” ārpus festivāla kā daļa no Sansusī rīkotajiem vakariem., savukārt 2022. gadā notika kautiņu turnīrs! Kautiņi ieguva jaunus “noteikumus” un daudz spilgtāku dinamiku.

Šis unikālais formāts, kur savā starpā pārmaiņus “kaujas” mūziķi, dara to vieni vai ar atbalsta komandu, pauzē skan dzejas lasījumi, avangardiski papildina kultūras piedāvājumu ar akadēmiskās kamermūzikas priekšnesumiem, ļaujot dalībniekiem absolūtu izpausmes brīvību. Viena kautiņa ilgums parasti ir līdz stundai ilgs. Apmeklētājiem tiek radītas nebijušas mūzikas instrumentu skanējuma pieredzes, vienlaikus ar pārsteigumiem, ko sniedz mākslinieku tēls vai radītā noskaņa.

Sansusī mūziķu kautiņu formāts paredz, ka instrumentam, ko spēlē mūziķis, nav izšķirošas nozīmes, jo konkursa kārtībā tiek atlasīti profesionāli mūziķi un pamatprasība ir “sacensties” atraktivitātē, muzikālajā aspratībā un mēles asumā. Šis formāts veicina profesionālu mūziķu izaugsmi, veicina jaunradi, publiskas uzstāšanās prasmes netipiskos uzstāšanās apstākļos.

Katra kautiņa uzvarētāju nosaka piecas balsis – žūrija, kuru pārstāvēs divi skatuves mākslas profesionāļi, viens nejauši izvēlēts skatītājs pirms katra pāra, Sansusī komanda, kā arī publikas balsojums kautiņa beigās. Kautiņiem ir savs nolikums. Lai pieteiktos kautiņam, tiek izsludināts uzsaukums, kur dalībniekiem jāiesūta video pieteikums un apraksts, pēc kura iespējams pārliecināties par tā atbilstību kautiņa formātam. Kautiņu pāru variācijas tiks veidotas pēc mākslinieciskā vadītāja Armanda Siliņa-Bergmaņa ieteikumiem, izveidojot interesantākās un labskanīgākās kaušļu dalībnieku kombinācijas.

Sansusī komanda, veidojot kautiņu turnīrus, katru reizi pēta tā stiprās un vājās vietas, lai to padarītu pievilcīgu arvien vairāk mūziķu un viņu profesionālo spēju un personīgās harizmas izrādīšanai, kā arī lai piesaistītu arvien jaunu publiku.

Sansusī mūziķu kautiņi un turnīrs ir unikāla parādība Latvijas skatuves mākslas ainavā.

Sansusī rūpējas arī par labo lietu saglabāšanu – augstā kvalitātē tiek dokumentēta kautiņu norise (video, foto, audio), kuru pēcāk izmanto koncertu video satura radīšanai un saglabāšanai nākamībai.

“Savādi cilvēki stāv ļoti savādi” ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm.

Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un “in camera” triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.

Latviešu vīriešu – dzejnieku Kārļa Vērdiņa, Māra Ruka, Imanta Tilberga, Aivara Eipura, Krišjāņa Zeļģa, Žebera, Pētera Ķikuta, Jāņa Rokpelņa, Ingus Bērziņa, Ģirta Koknēviča – teksti, vīrieša – komponista Andra Dzenīša – mūzika. Divu vīru – Armanda Siliņa-Bergmaņa un Alda Liepiņa – muzikālas burvestības.

Par mašīnām un alkoholu, bet arī par pašpalīdzības literatūru, Raiņa ikdienu, piedauzīgām domām un sajūtām, par to brīdi, kad sieviete paziņo ko svarīgu un to, cik patiesībā mēs, kungi, esam trauslas dvēseles. Beidzot varam parunāt līdzvērtīgi sieviešu presei par to kā “mēs, puiši jūtamies”.

Kā teic kāds no dzejdara tekstiem – tomēr “Divi pret vienu sievietes labā šajā pasaulē”! Un tāpēc intermēdijā, ciklā “Dagdas paralēles” vīriem pievienojas burvīgā Ieva Parša.

/Andris Dzenītis

Latvijas koncertdzīvē vokālā kamermūzika skan salīdzinoši reti, vēl jo retāki ir piemēri ar laikmetīgo vokālo kamermūziku, tāpēc katrs jaundarbs un jauna programma šajā žanrā ir svinēšanas cienīgs notikums. Sansusī piedāvās jaunu laikmetīgās mūzikas programmu, ko veidos komponists Platons Buravickis, operas solists Armands Siliņš un laikmetīgajā mūzikā un performances mākslā strādājošais pianists Ēvalds Lazarevičs. Koncerta konceptuāli vizuālo tēlu veidos audiovizuālais un digitālo mediju mākslinieks Jurģis Peters un gaismu mākslinieks Niks Cipruss.

Koncerta programmā:
P. Buravicka vokālais cikls “Dzīves iespējas”
R. Beaudoin three parts from “Étude d’un prélude”
R. Beaudoin “Wehmut”
G. Šmite “Three songs by William Shakespeare”

Koncerta fokusā ir Platona Buravicka un Gundegas Šmites jaunie vokālie cikli, kurus papildina amerikāņu konceptuālista Richard Beaudoin kamermūzika. Abi vokālie cikli tapuši speciāli šiem izpildītājiem. Pirms koncerta – muzikologa Dāvja Eņģeļa ievads par koncertā gaidāmo programmu.

P. Buravickis par savu ciklu: “Es iecerēju uzrakstīt 3 dziesmu ciklu ar nosaukumu “Dzīves iespējas”, kurā es gribēju pacelt problēmu par to, kā dažādi cilvēki dzīvo uz Zemes, kādas viņiem ir iespējas, par viņu mijiedarbību ar dabu.
Izmantoju sekojošo autoru tekstus: Amerikāņu transcendentalists Ralfs Valdo Emersona (Ralph Waldo Emerson), Īrijas mūsdienu dzejnieks, Pulitcera prēmijas laureāts Pols Malduns (Paul Muldoon) un krievu zinātnieks Vladimirs Vernadskis.”

Gundegas Šmites cikls “Three songs by William Shakespeare” ir speciāli veidots pārlikums baritonam un klavierēm no viņas agrāk tapušā cikla “The Dreams of Summer’s Midnight by William Shakespeare” desmit mūžiķiem, kas Laikmetīgās kamermūzikas koncertā piedzīvoja savu pirmatskaņojumu šajā variantā. Gundega par savu mūziku saka: ​​”Kāda tveicīga paša vasaras vidus pusnakts stunda sasauc kopā visdažādākos tēlus iz dižā dzejas meistara lugām. Šķietami pretrunīgi tēli izkāpj no seniem rokrakstiem, satiekas milzīgā, karnevāliskā riņķojumā, no kuriem līdz mums atlido tikai daži burvja Prospero pavadībā – karalis – Klaudiuss un hercogs Orsino. Un kurš var droši pateikt, ka tas ir tikai pāri slīdošs, vizuļojošs sapnis…?”

Sansusī vakari ir kā Sansusī festivāla viena vakara filiāle, muzikāli augstvērtīgi, emocionāli piepildīti un apmeklētāju iemīļoti pasākumi, ko īsumā var saukt par kulturālu desertu četros slāņos. To citādā forma padara akadēmisko mūziku dzīvu. Tie ir vakari ar akadēmisko mūziku, cirku, dzeju, bāriem un mūziķu kautiņiem, nereti noslēdzot pasākumu ar 20 minūšu diskotēku.

Līdz šim Sanusī vakari ir notikuši Rīgā, Cēsīs un Valmierā.

Sansusī vakari veicina laikmetīgās mākslas pieejamību Latvijas reģionos, īpaši dažādām sociālajām grupām. To mērķis ir tuvināt kultūru reģionu iedzīvotājiem, piedāvājot aizraujošu programmu ar dažādiem laikmetīgās mākslas notikumiem.

Sansusī vakars Rīgā I

Laiks tām zvaigznēm vilkt savas bikšeles apakaļ uz Rīgu!

Sansusī ienāca pilsētā ar Vakaru Rīgā – ar ugunskuriem, ar gaumi paplašinošiem eksperimentiem un ar rudens pieņemšanu mūsu aukstajās rokās.

2016.gada 4.novembra vakarā, Zunda dārzā bija iespēja dzirdēt Raivja Misjuna – „Īss kurss kontrabasa spēlē”, Oskara Herliņa – „Stīgu kvartets nr. 1.”, Andra Dzenīša – „Vīriešu dziesmas 2. Burtnīca” un Antona Safronova – „Pasaka par rāceni”. Un kā nu bez divu bāru strīda un pianistu kautiņiem?!?

Programmu atskaņoja: Raivis Misjuns (kontrabass), Aldis Liepiņš (klavieres), Armands Siliņš-Bergmanis (baritons), kvartets „Quadra” – Arvīds Zvagulis (vijole), Ivars Brīnums (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells). Dzejniece Agnese Krivade un pianisti Mārtiņš Zilberts un Rihards Plešanovs.

Sansusī vakars Rīgā II

Otro reizi Sansusī atvēra viena vakara filiāli Rīgā. 2017.gada 26.maijā, Zunda dārzā. Ar akadēmisko mūziku, cirku, dzeju, bāriem un pianistu kautiņiem.

Vakara programmā bija
19.00 – Abu bāru atkorķēšana
20.00 – Ēriks Kiršfelds ar elektrisko čellu
21:00 – Jānis Ruņģis ar ģitāri un pedāļiem
22.30 – Grete Gross (Igaunija) ar laikmetīgā cirka izrādi “Confines” (piedalās Ēriks Kiršfelds (čells), Ventis Zilberts (klavieres), un Ance Strazda (balss)
23.30 – “Pianistu Kautiņi Bāros” ar kauslīgajām Agnesi Egliņu un Lieni Circeni. Starp raundiem nenogāžamais dzejnieks Leons Briedis.
00.00 – “Divdesmit Minūšu Diskotēka” ar Dāvi Kaņepi.

Sansusī vakars Rīgā III

Bija pienācis laiks mums atkal satikties. Mums parunāt un ieraudzīt un paklusēt un padomāt. 2017.gada 26.maijā bija laiks trešajam Vakaram Rīgā, Krūmiņsalā.

Vakara plāns ir sekojošs:
19:00 – Abu bāru atkorķēšana (un ēdieni no “Terapijas”)
20:00 – Koncerts “XXI” ar Eni Nael (klavesīns), Gunti Kuzmu (klarnete), Nadīni Zapacku (flauta), Guntaru Freibergu (sitaminstrumenti) un Ēriku Kiršfeldu (čells)
21.15 – Atgriešanās festivālā caur Toma Harjo īsfilmu
21:45 – Dan Le Man ķermeniskā komēdija
23.00 – “Pianistu Kautiņi Bāros”. Starp raundiem visjaunākais dzejnieks – Valters Dakša.
00.00 – “Divdesmit Minūšu Diskotēka” ar Platonu Buravicki.

Sansusī Vakars Rīgā IV

2018.gada 27.aprīlī tas notika Tallinas ielas kvartālā, angārā, ko veidojām par Sansusī filiāli Rīgas koncertiem, izrādēm un citām laikmetīgās mākslas formām, ko nosaucām par “Tu jau zini Kur!”

Vakara programma bija sekojoša:
19.00 – Abu bāru atkorķēšana (un ēdieni no “Terapijas”)
20.00 – Solokoncerts – Jan Jakub Monowid (kontrtenors Polija) ar Beata Szebesczyk pie klavierēm
21.30 – Objektu teātris. “Strange death and perfect bodies” (izrāde procesā). Nākotnes arheologi, kas veido attiecības ar mūsdienu objektiem. Mentors – Davide Giovanzana
22.30 – Atgriešanās Ata Jākabsona un Annas Fišeres (Ķirses) izstādē/performancē “Dvēseles tumšā nakts” caur Toma Harjo īsfilmu.
23.00 – “Pianistu Kautiņi Bāros”. Ar Agnesi Egliņu un Rihardu Plešanovu.
00.30 – “Divdesmit Minūšu Diskotēka” ar Platonu Buravicki.

Sansusī Vakars Rīgā V

Piektais un pavasari noslēdzošais Sansusī Vakars Rīgā, 2025.gada 25.maijā, mazāja, trakāja koncertzālē “Tu jau zini Kur!” Tallinas ielas kvartālā.

19:00 Bāru atkorķēšana
20:00 Koncerts – Lea Trommenšlāgere (soprāns, Francija) un Matīss Čudars (ģitāra)
21:45 Laikmetīgā deja – izrāde Ranunculus – Daniella Eriksson (dejotāja, Zviedrija)
22:45 Pianistu kautiņš – Platons Buravickis (klavieres), Ēvalds Lazarēvičs (klavieres), interlūdijā Grēte Gross (dzeja)
0:15 20 minūšu disko – pie pogām Toms Auniņš

Sansusī Vakars Rīgā VI

2019.gada 17.maijā. Tu jau zini, Kur; Tallinas ielas kvartālā. Ar klasisku solokoncertu koloratūrsoprānam (Olga Pudova, pianiste Jana Zubova), ar strukturētu buto improvizācijas performanci (Simona Orinska, Arvis Kantiševs, Andrējs Krūmiņš), ar viskauslīgākajiem no mūziķiem – sitēju kautiņu (Elīna Endzele, Elvijs Endelis), dzeja (Laura Elcere), ar nemirstīgo 20 minūšu diskotēku (Rolands Kronlaks).

Sansusī Vakars Cēsīs I

Sansusī radošā komanda 2020.gada 11. jūlija vakarā aicināja cēsniekus un Cēsu viesus iesaistīties radošā provokācijā jeb baudīt kultūras desertu četros slāņos norisē “Vakars Cēsīs” Ruckas rezidenču centra pagalmā.

Vakara oficiālā daļa sākās plkst. 18.00 pēc Sansusī laika ar Ievas Salietes klavesīna mūzikas koncertu, kurā apvienojās baroka un mūsdienu skaņdarbi. Vakaru turpināja Krišjāņa Santa un Ievas Gaurilčikaites laikmetīgās dejas izrāde “Labrys”, kas rada mānīgu iespaidu, ka ir saprotami organizēta, tomēr tajā ļoti ātri varēs apmaldīties.

Pilnīgākai emociju gammai trešajā deserta kārtā bija mūziķu kautiņš, kurā sacentās pianisti – trakulis Ēvalds Lazarevičs un šarmantā kautiņu čempione Agnese Egliņa. Un tad, lai piedzīvoto absorbētu, lēkāšana – tradicionālā Sansusī 20 minūšu diskotēkā, kurā par mūziku gādāja *DJ* Platons Buravickis.

Projektu līdzfinansēja Vidzemes plānošanas reģions Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas ietvaros.

Sansusī Vakars Rīgā VII

Muzikālo vakaru ievadīka klavierkvarteta Quadra un vijolnieka Konstantīna Paturska koncerts plkst. 18:30. Pēcāk bija skatāma lietuviešu horeogrāfes Vilmas Pitrinaites laikmetīgās dejas izrāde “It’s not your dream”, kam sekoja Jāņa Pelšes un Aigara Reiņa “Ērģeļkautiņš” plkst. 22:00. Vakaru noslēdza 20 minūtes gara zaļumballe ar popūriju no “Brāļu miltus pūtēju” repertuāra.

Sansusī Vakars Cēsīs II

2021.gada 31.jūlijā, Ruckas mākslas rezidenču centrā.

Toreiz šādas deserta kārtas:
17.00 Bāru atkorķēšana
19.00 Mākslinieku apvienība “Grāfienes” izrāde “Radīšana”
20.30 Aigara Reiņa (ērģeles) un Aigara Raumaņa (saksofons) koncerts ar Filipa Glāsa skaņdarbiem
22.00 Trenētu balss saišu (operdziedoņu Armanda Siliņa un Kalvja Kalniņa) “kautiņš”. Būs arī dzejnieks.
23.30 20 minūšu diskotēka
Koncerts tapa sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību un Vidzemes kultūras programmu.

Sansusī Vakars Rīgā VIII

Daugavas lejtecē pie Rīgas robežas uz neapdzīvotās Krūmiņsalas 2022. gada 10. jūnijā notika Sansusī Vakars Rīgā VIII. Jau no plkst. 18.00 plostnieki gaidīja viesus, kurus pārcelt uz mežonīgo salu, lai tur līdz pusnaktij piedzīvotu četras žanriski atšķirīgas daļas.

Vakara sākumā uzstājās viena no Latvijas enerģiskākajām un aktīvākajām pianistēm – Agnese Egliņa, kura piedāvāja laikmetīgās klaviermūzikas soloprogrammu, izpildot Džordža Lūisa (George Lewis) 2020. gadā radīto Blombos Workshop (“Blombosas darbnīca”).

Viesi no Zviedrijas – laikmetīgā cirka trupa “ENT” – piedāvāja savu izrādi “Aeldre” (“Vecāks”): poētisku mūzikas un kustības valodā izteiktu stāstu, vietas sajūtu izrādi lielam kokam. Izrāde paredzēta bez vecuma ierobežojuma, mākslinieki uzsver, ka viņi izrādi redz kā dažādu paaudžu kopā būšanas vietu.

Trešajā daļā “Analogo sintezatoristu kautiņš” – muzikālajā veiklībā un asprātībā sacentās divi analogo sintezatoru spēles meistari – Platons Buravickis un Kaspars Rolšteins. Kautiņa atelpas brīdī lasījums no dzejnieka mutes.

Sansusī vakara noslēgumā apmeklētājiem bija iespēja izmantot uzkrāto radošo enerģiju un likt to lietā  20 minūšu zaļumballē. Citkārt tā ir diskotēka, bet ņemot vērā dabai pietuvināto pasākuma norises vietu, organizatori nolēmuši Sansusī viesiem līgoties pūšamo instrumentu mūzikas pavadībā, šoreiz valsējot un fokstrotā.

Sansusī Vakars Valmierā

2023.gada 16. septembrī, Valmieras ūdens bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtu teritorijā (Grīšļu ielā 6).

Kā ierasts, pasākums notika trīs kārtās ar ķirsīti.

Vakara sākumā operdziedātājs un festivāla Sansusī izveidotājs Armands Siliņš-Bergmanis kopā ar sitaminstrumentālistu Reini Tomiņu izpildīja kamermūzikas programmu, kuras centrā bija Andra Dzenīša cikls “Mēra dziesmas” (2022. gads) un Alises Rancānes “Lauka galā” (pirmatskaņojums).

Vakara vidus daļā bija Sansusī mūziķu kautiņu turnīra spraigs pusfināls.

Vakaru noslēdz fiziskā līdzsvara apšaubīšana un izpēte Somijas laikmetīgā cirka trupas “Lumo company” izrādē “Fineline” (**https://www.lumocompany.com/fineline**), kurā piedalās arī latviešu pianists Ēvalds Lazarevičs.

Vakara punkts uz “i” – enerģijas izlāde 20 minūšu diskotēkā

Sansusī vakars Valmierā tapa ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Dynamic City un Valmieras novads atbalstu

Sansusī Vakars Rīgā IX

2023.gada 25.novembrī Sansusī vakars bija īpašāks

ar Grētes Gross (EE) laikmetīgā cirka izrādi “Kehakõne”, kas balansē starp ceremonijas un izrādes robežu, ļauj skatītājiem ar mākslinieku saslēgties kā fiziski, tā garīgi, kā arī brīžiem piedzīvot laikmetīgo cirku no neirastiem skatupunktiem.

ar kamermūzikas koncertu “Ziemas epizode”, kurā bija iespējams dzirdēt dažus no Latvijas atraktīvākajiem, muzikāli ārpus robežām ejošiem ansambļiem – Tresensus un Quadra. Programmu papildināja retāk manīti, bet ne mazāk interesanti akadēmiskās mūzikas dueti, “Ziemas epizodes” programmu veidojot kaleidoskopisku. Šī bija arī lieliska iespēja iemūžināt sevi kādā Sansusī ziemas epizodes 2023 kadrā, jo koncerts tika filmēts un no tā veidota Jaunā gada sagaidīšanas video epizode.

ar Kautiņu, kas šajā vakarā tika nodots runātam tekstam – aktieriem – ar dažām muzikālām intermēdijām.

ar metāla 20 minūšu izlāde – šoreiz tika īpaša enerģijas izlāde caur smagāko no rokmūzikas novirzieniem.

Trīs dziesmas ar Paula Cēlana dzeju, kuras skan vienlaicīgi sešām balsīm un deviņām preperētām klavierēm.

I Allerseelen – Mirušo piemiņas diena
II Es war Erde in ihnen – Viņos bij zeme
III Ich kann Dich noch sehn – Es varu tevi vēl redzēt

Ierakstā piedalījās:
Ieva Parša – mecosoprāns
Armands Siliņš – baritons
Juris Žvikovs

1. klavieru partija trešajā dziesmā, kā arī 2. klavieru partijas balss līnijas pirmajā un otrajā dziesmā
   Kristaps Pētersons
   pārējās klavieru partijas
   Ralfs Šmīdbergs
2. klavieru partijas balss līnijas

Visprecīzāk dzeju var uztvert, lasot ar acīm, ja tās skaņu kaut kas netraucē uztvert ar iekšējo dzirdi. Parasti nākas vilties dzirdot kā to skandē. Vēl bieži nākas vilties klausoties kā dzeja izmantota dziesmā. Bet vispār bieži sanāk vilties. Viens ir skaidrs – dzeja ir pašpietiekama mākslas forma, kurai neko klāt nevajag. Es to visu tā kā zinu un tamdēļ likumsakarīgi rodas jautājums – kā es uzdrošinos izmantot 20. gadsimta teju ģeniālākā dzejnieka darbus? Kāds mani par to droši vien sodīs. Un tomēr. Atliek izrunāt “Ich kann Dich noch sehn” un poēzijas radītajā telpā dzirdama gan sievietes, gan vīrieša balss, gan arī klavieres. Tur no tālienes skan Šūberts – kā neiespējamība. Bet šodien gan Šūberts, gan arī Cēlans atrodas ļoti tālu no mums. Viņus var atsaukt ja nu vienīgi pa 15 kanāliem – 9 klavieres un 3 balsu pāri…

Šūbertam es būtu varējis būt labi ja par lapu šķīrēju (par Cēlanu nerunāsim). Tam, ko es tagad daru, ir tikai viens attaisnojums – Cēlana māksla ir tapusi drausmīga laikmeta ēnā, kurā Šūberta, arī Šūmaņa, Bēthovena, Vāgnera māksla kaut kādos slimos prātos, slimā veidā bija iniciējusi domu par Osvencimu. Un tas, savukārt, ja abstrahējamies no vācu kultūras, diemžēl var izrādīties aktuāli.

/Kristaps Pētersons

Pauls Cēlans (1920 – 1970) ir viens no ievērojamākajiem vācu 20. gadsimta dzejniekiem, Georga Bīhnera prēmijas laureāts. 

Paula Cēlna dzejas pavediens nedodas viegli rokā, viņa dzeja prasa iedziļināšanas dažādos simbolos un reminiscensēs,  bet īpaši – autora valodas lietojumā. Cēlans nojauc konvencionālās vārdu nozīmju robežas, rada savu  valodu, kurā vārds un klusums, skaņa un nozīme veido daudzslāņainas attiecību sistēmas. Kādam lasītājam uz jautājumu, kā saprast viņa dzeju, Pauls Cēlans esot atbildējis: “Lasiet! Lasiet nemitīgi, izpratne radīsies pati no sevis!“ 

Viņa daiļrades jautājumi nodarbinājuši ne vien neskaitāmu literatūrzinātnieku prātus, bet tai pievērsušies arī filosofi, piemēram, Žaks Deridā, Moriss Blanšo, Hans Georgs Gādamers, veltot pa grāmatai tās apcerei.

/ Jana Vērdiņa

Pēc Koku operas fesitvālā Sansusī 2016.gadā, projekts piedzīvoja vēlvienu versiju Somijā, sadarbībā ar Somijas mūziķiem un biedrību Mustarinda (https://mustarinda.fi/en).

Koku opera (2019) Hürinsalmi, Somijā, ir augstas kvalitātes starpdisciplinārs darbs, kas balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un izceļ mežu ekoloģisko un kultūras nozīmi.

Šī laikmetīgās operas darba sākumpunkts ir cilvēku un mežu savstarpēji saistītās attiecības, kā arī apzinātā un neapzinātā komunikācija, kas uz tām balstīta. Koku opera ir cieši saistīta ar vērtīgo veco mežu aizsardzību Kainū apvidū.

Operas librets ir iedvesmots no mežsaimnieka un rakstnieka Pētera Vollebena grāmatas “Koku slepenā dzīve”, kurā viņš jautā, vai koki patiesībā ir sociālas būtnes. Viņš izmanto zinātniskos atklājumus, lai aprakstītu koku līdzības ar cilvēkiem.

Operas māksliniecisko komandu veido starptautiski atzīti mūziķi, komponisti un vizuālie mākslinieki no Latvijas un Zviedrijas. Orķestris ir no Latvijas, bet vokālās partijas izpilda astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora.

Koku opera vēlas dot balsi kokiem un mežiem. Šī balss stāsta savu stāstu, cerot raisīt skatītājos pārdomas par sarežģīto cilvēka un dabas lomu, apšaubot cilvēku priekšstatus par dabu un mežiem. Vai cilvēka pārākuma ideja pār citām sugām varētu pārtapt diskursā, kurā mēs visi esam tikai daļa no dabas visaptverošajiem procesiem?

Komponiste Anna Ķirse.
Libreta autors Andris Kalnozols.
Režisors Matīss Budovskis.
Mūziķi: Kameransamblis no Latvijas, Anna Petrini; (Paetzolda kontrabasa blokflauta, Zviedrija), dziedātāji no Grammy balvu ieguvušā Latvijas Radio kora.
Diriģents: Artūrs Gailis
Kostīmu dizians: Mareunrols (Mārīte Mastiņa‑Pēterkopa and Rolands Pēterkops)
Mākslinieks Andris Eglītis.
Skatuves dizains: arhitekti Austris Mailītis un Roberta Fišere

Atbalsta Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Lauku attīstības programma 2014. – 2020. gadam

https://www.youtube.com/watch?v=BFSWjQO9igY

Koku opera – performance, kuras galvenie varoņi Andra Kalnozola režijā ar Katrīnas Neiburgas videoprojekcijām un Andra Eglīša scenogrāfiju ir koki trīs nelielajos puduros triju hektāru plašajā kailcirtē. Dziedot Laimas Lediņas, Dināras Rudānes un Zigmāra Graša balsīs, tie nonāks romantiskās attiecībās, gluži kā apgaismības laikmeta zviedru dabas zinātnieka Kārļa Linneja pētījumā Koku kāzas (1729).

komponiste Anna Fišere (Ķirse)
teksts (latīņu val.) un režija Andris Kalnozols
tulkojums Mārtiņš Laizāns
mākslinieki Katrīna Neiburga, Andris Eglītis
gaismas mākslinieks Mārtiņš Feldmanis
skaņas režisors Tālis Timrots

koloratūrsoprāns: Dināra Rudāne
soprāns: Laima Lediņa
bass: Zigmārs Grasis
sitaminstrumenti: Alekss Jalaņeckis, Juris Āzers,Elvijs Endelis
balss ierakstā: Māra Ķimele

sugu un biotopu eksperti–konsultanti: Maija Grandāne, Viesturs Lārmanis

Pirmizrāde 12.08.2016.; Alternatīvās kamermūzikas festivāls Sansusī, Aknīste

“Praeludia Sponsaliorum Plantarum” jeb “Ievads tēmā par augu saderināšanos” ir slavenā zviedru dabaszinātnieka Kārļa Linneja 1729. gadā sarakstīts traktāts. Līdzīgi kā Linnejs šim pētījumam smēlies iedvesmu no Žoržo Vallina darba “Koku kāzas”, radošais kolektīvs koku un augu seksualitātes tematu izmanto kā fantāziju rosinošu platformu skaņdarbam. Attiecības starp priedi egli un bērzu dabā tiek pārvērstas par operas cienīgām attiecībām laikmetīgajā mūzikā.

NATURAE

Koki. Saknes. Stumbrs. Miza.
Zari. Sulas. Lapas. Koki. Jūs esat.
Koki. Saknes ir pēdas un pirksti.
Miza ir jūsu āda. Zari ir rokas un
nagi. Asins ir dzīvības sula. Lapas
ir domas un vārdi. Tās atraisās,
aizlido. Tās saskaras un top
skaidrs. Mežs ir mūžīgs. Vējš ir
čuksti. Koks ir elpa.

BETULA ET ABIES: 

Jā
Mani zari tavās skujās
Jā
Briest čiekuru gali
Jā
Manas sēklas pie tavām saknēm
Jā
Viņpus laba un ļauna
Jā
Sākas dzīve no jauna
Jā, jā, jā…

PINUS SYLVESTRIS:

Es esmu viena un gara.
Kā dzīve.
Augu dienu,
augu nakti,
augu viena,
augu pati.

https://fisere.lv

Unikāls četru festivālu muzikāls kopdarbs “LOKS” (2024)

Četru valstu komponistu kopdarbs četriem dažādu instrumentu kvartetiem, kas tika izpildīts dažādos veidos četros festivālos četrās valstīs.

Projektā “Festival link 2.0” apvienoti festivāli un komponisti – Somijas “Silence Festival” un Lauri Suponens, Vācijas “Classic Beat Festival” un Sofija Günsta, Nīderlandes “Bachfestival Dordrecht” un Oene van Geel, Latvijas festivāls Sansusī un Krists Auznieks.

No sēklu iesēšanas nenoteiktības līdz ražas pārpilnībai, skaņdarbs met arku jeb loku starp četriem tā izpildījumiem, aptverot visu veģetācijas procesu. Katrs kvartets ir saspēle starp katra atsevišķa komponista iztēli un telpu, kas veidojas starp komponistiem. Katrs kvartets tiek izpildīts atsevišķi, tajā pašā laikā ir sasaistīts ar pārējiem trim. Kopā visi četri kvarteti veido skaņdarbu orķestrim ar 16 izpildītājiem, kas vienlaikus darbojas vienā un vairākās vietās.

Pirmā kvarteta versija vijolei, altam, čellam un kontrabasam, ko izpildīja “Uusinta ensemble”,  notika 2024.gada 8. un 9. jūnijā Somijā “Silence festival” (https://www.hiljaisuusfestivaali.fi/)

2024.gada 23. jūnijā Nīderlandē Dordrehtā “Bachfestival Dordrecht” (https://www.bachfestivaldordrecht.nl/) bija dzirdama otrā skaņdarba versija flautai, obojai, basklarnetei un fagotam.

Vācijā festivālā “Classical Beats” (https://www.classicalbeat.de/) versija elektriskajai ģitārai, bungu komplektam, trombonam un elektriskajam basam tika atskaņota 2024.gada 22. jūlija vakarā un to izpildīja mūziķi no “Munich Composer Orchestra by Gregor Hübner”.

Un ceturtā versija balsij, koklei, akordeonam un flīgelhornam, ko izpildīja Daniils Kuzmins, Līga Griķe, Artūrs Noviks un Kristians Kalva, notika festivālā Sansusī www.sansusi.lv 2024.gada 10. augusta vakarā.

Visas četras versijas koncertfilmas formātā apvienojis un iemūžinājis režisors Toms Harjo, radot piekto skaņdarba LOKS versiju, kas vienlaicīgi ir pastāvīga, komponistu radīta versija visiem mūziķiem kopā. Filmas pirmizrāde notika 2024.gada 5.novembrī

Komponisti: Lauri Supponen, Oene van Geel, Krists Auznieks, Sofia Günst Mūziķi: Maria Puusaari, Max Savikangas, Sirja Nironen, Vilhelm Karlsson, María Cristina, González, Inge Ariesen, Fie Schouten, Bram van Sambeek, Felix Eilers, Fabian Ernst, Philipp Grabit, Tim Haas, Anna Emmersberger, Oscar Mosquera, Vincent Marian Crusius, Freddy Andrej, Andrew Munn, Līga Griķe, Kristians Kalva, Māris Rozenfelds

Režisors Toms Harjo: “Šis ir bijis sarežģītākais montāžas projekts, ko jebkad esmuu zņēmies. Mans vienīgais uzdevums: palīdzēt klausītājam pagalam neapmaldīties skaņu džungļos. Godīgi sakot, nezinu, vai pats neapmaldījos. Bet esmu baigi laimīgs parpaveikto!”

Projektus līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija. “Festivallinks 2.0” ir Eiropas sadarbības projekts klasiskās mūzikas jomā, kura mērķis ir veicināt lielāku ilgtspēju neatkarīgajiem klasiskās mūzikas festivāliem Eiropā, izmantojot māksliniecisko sadarbību, auditorijas izpēti un attīstību, kā arī kapacitātes stiprināšanu.

Atbalsta

Izrādē bērniem Kukainis, ko pēc F. Kafkas stāsta Pārvērtības motīviem komponējuši Oļesja Kozlovska un Jēkabs Nīmanis, līdz ar Armandu Siliņu-Bergmani, mūziķiem un aktieriem piedalās entomologs (kukaiņu pētnieks) Uģis Piterāns.

režisore Anita Sproģe dramaturģe Justīne Kļava scenogrāfe Austra Hauks gaismu mākslinieks Jānis Sniķers komponsti Oļesja Kozlovska, Jēkabs Nīmanis

aktieri Ance Strazda, Klāvs Mellis, Reinis Boters dziedātājs Armands Siliņš-Bergmanis alts Dāvis Sliecāns perkusijas Ernests Mediņš mežrags Ilvis Faulbaums kontrabass Ivars Ozols

Gregors ir pavisam parasts zēns no pavisam parastas ģimenes, ar kuru noticis pavisam neparasts notikums. Būdams pārliecināts, ka viņa vienīgā misija uz Zemes ir labi mācīties un sagādāt prieku vecākiem un skolotājam, Gregors dzīvo pastāvīgās bailēs nebūt uzdevuma augstumos. Tieši tāpēc vienā jaukā dienā Gregors attopas situācijā, kurā vairs nespēj pildīt savu līdzšinējo funkciju.

Izrāde “Kukainis” tapusi pēc tagadējā Čehijas teritorijā dzimušā modernista Franca Kafkas stāta “Pārvērtība” motīviem un vēsta par tipisku mietpilsoņu ģimeni, kuras atvase vienas nakts laikā pārvērtusies par prusaku. Apmēram stundu garajā groteskiem un absurdiem notikumiem piepildītajā izrādē varēs redzēt divu mīlošu vecāku centienus sadzīvot ar citādo un jauna cilvēka vēlmi izrauties no priekšstatu žņaugiem, lai sāktu patstāvīgu dzīvi.

Izrādes laikā mūziķi atskaņo komponistes Oļesjas Kozlovskas īpaši izrādes vajadzībām radītus skaņdarbus par pļavu un istabas kukaiņu tēmu, kā arī būs iespēja noklausīties populārzinātnisku stāstījumu par prusaku paradumiem un ieražām, kas palīdzēs atbrīvoties no stereotipu jūga un pieņemt prusaku kā jauku un patīkamu radījumu.

Izrāde “Kukainis” paredzēta visai ģimenei. Bērniem tā ir iespēja sekot līdzi desmit gadus vecā teicamnieka Gregora pieaugšanas stāstam un sevis meklējumiem, bet pieaugušajiem – iespēja atpazīt sevi sadzīviskās reālijās laikmetā, kad esam apsēsti ar veiksminieku kultu un paniskām bailēm no citādā.