Mūzikas teātris Velni (2024)

Festivālā “Sansusī” 2024. gada 9. augustā notika mūzikas teātra pirmizrāde “Velni”, ko sadarbībā ar latviešu māksliniekiem veidoja Berlīnes mūzikas teātra kolektīvs “Hauen und Stechen”. Izrāde ir operfilmas un iestudējuma “Baņuta” (2022) komandas nākamais sadarbības notikums, kas balstīts latviešu teiku un literatūras materiālos. 

Velnus var sastapt teju ik uz soļa, liecina Latviešu folkloras krātuves teiku skapis, ko trīsdesmit gadus kārtojusi pētniece Alma Ancelāne.  Velni mīt dūksnājos un biezokņos, rijās, muižās, skolās, tiltapakšās un krustojumos. Velns “žvīgst kā viesuls, sprāgst un šķeļas, šaudas sešu rīkļu brēkā,” rakstīja Anna Brigadere poēmā “Spēka dēls”. Velnu piesauc vietā un nevietā, un nereti arī tur, kur kāds ņēmis nelabu galu vai govs iemesta purvā. Uz velnu latviešu teikās, kā arī cittautu folklorā un popkultūrā attiecinātas dažādākās iekāres, bailes, pretrunas, vardarbības pieredzes un fantāzijas. Tomēr skaidri redzams, ka velnu stāsti pauž daudz vairāk par cilvēcisko nekā velnišķo. Fantastiskais ievijas mūsu ikdienas pasaulē – par to un par šodienas cilvēku sastapšanos ar velniem vēstīja izrādes veidotāji. Tā veidota kā motīvu kolāža, kuru iedvesmojis LU Folkloras krātuves arhīva skapis un dzīve pasaules bojāejas apstākļos, kā arī Friča Bārdas, Annas Brigaderes, Karla Marijas Vēbera u.c. daiļrade. Īpaši izrādei jaunradīta instrumentālā un elektroniskā mūzika mijās ar pazīstamiem skaņdarbiem. Mūzikas teātra izrāde “Velni” bija jutekliski iespaidīgs, performatīvs un krāšņs piedzīvojums, sastopot ikvienam pazīstamus arhetipiskus tēlus.

Izrādi veidoja komponisti Raivis Misjuns un Alise Rancāne, dramaturgs Evarts Melnalksnis, režisore Franciska Kronfota (Franziska Kronfoth), scenogrāfe Lota Henša (Lotta Hench). Izrādē piedalījās dziedātāji Laura Grecka un Dāvids Ristaus (David Ristau), performante Džīna Līza Maivalde (Gina-Lisa Maiwald) un Āris Matesovičs, kā arī multiinstrumentālists Jēkabs Nīmanis. Izrādes veidotāji un biedrība “Sansusī” jau reiz veiksmīgi sadarbojās operas “Baņuta” veidošanā, par kuru tika nominēti 2022. gada Lielajai Mūzikas balvai. Berlīnes mūzikas teātra kolektīva “Hauen und Stechen” enerģiskais radošums un neordinārais spēles veids aizrauj. Tā ir performatīva pieeja operas un teātra īstenošanā, piedāvājot svaigu un neatkārtojamu mākslas pieredzi, kas uzrunā plašu auditoriju. Izrāde Rīgā bija skatāma 2024. gada 15., 16. un 17. augustā Tallinas ielas kvartālā.

Finansiālie atbalstītāji: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Berlīnes Senāta Kultūras un sociālās kohēzijas departaments un Gētes institūts Rīgā. Sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 

Signijas Joces recenzija “Uzdejo ar saviem velniem” par izrādi lasāma ŠEIT: ““Velni” sākas kā slepeno dārgumu atrašanas piedzīvojums, kurā dārgums ir vārds. Stāsti, kas palīdz izturēt garlaicīgo pasauli un izskaidrot traģisko un neparasto tajā. Žanri, valodas un spēles formas mainās ļoti plūstoši; operdziedājumos var ļauties kvalitatīvai muzikālajai pieredzei, bet naratīvā teātra daļās pazust komiskajos stāstos.”

Librets

Atbalsta