Sansusī mūziķu kautiņi

Mūziķu kautiņu vēsture aizsākās festivālā Sansusī tālajā 2015. gadā. Tad pamazām kautiņi “iznāca” ārpus festivāla kā sastāvdaļa Sansusī rīkotajos vakaros. Tomēr 2022. gadā bija skaidrs, ka kautiņiem nepieciešams turnīrs! Kautiņi ieguva jaunus “noteikumus” un daudz spilgtāku dinamiku. 
Šis unikālais formāts, kur savā starpā pārmaiņus “kaujas” mūziķi, dara to vieni vai ar atbalsta komandu, pauzē skan dzejas lasījumi, avangardiski papildina kultūras piedāvājumu ar akadēmiskās kamermūzikas priekšnesumiem, ļaujot dalībniekiem absolūtu izpausmes brīvību. Viena kautiņa ilgums parasti ir līdz stundai ilgs. Apmeklētājiem tiek radītas nebijušas mūzikas instrumentu skanējuma ieredzes, vienlaikus ar pārsteigumiem, ko sniedz mākslinieku tēls vai radītā noskaņa.
Sansusī mūziķu kautiņu formāts paredz, ka instrumentam, ko spēlē mūziķis, nav izšķirošas nozīmes, jo konkursa kārtībā tiek atlasīti profesionāli mūziķi un pamatprasība ir “sacensties” atraktivitātē, muzikālajā aspratībā un mēles asumā. Šis formāts veicina profesionālu mūziķu izaugsmi, veicina jaunradi, publiskas uzstāšanās prasmes netipiskos uzstāšanās apstākļos.
Katra kautiņa uzvarētāju nosaka piecas balsis – žūrija, kuru pārstāvēs divi skatuves mākslas profesionāļi, viens nejauši izvēlēts skatītājs pirms katra pāra, Sansusī komanda, kā arī publikas balsojums kautiņa beigās. Kautiņiem ir savs nolikums. Lai pieteiktos kautiņam, tiek izsludināts uzsaukums, kur dalībniekiem būs jāiesūta video pieteikums un apraksts, pēc kura iespējams pārliecināties par tā atbilstību kautiņa formātam. Kautiņu pāru variācijas tiks veidotas pēc mākslinieciskā vadītāja, Armanda Siliņa-Bergmaņa, ieteikumiem, izveidojot interesantākās un labskanīgākās kaušļu dalībnieku kombinācijas. 
Sansusī komanda, veidojot kautiņu turnīrus, katru reizi pēta tā stiprās un vājās vietas, lai to padarītu pievilcīgu arvien vairāk mūziķu un viņu profesionālo spēju un personīgās harizmas izrādīšanai, kā arī lai piesaistītu arvien jaunu publiku.
Sansusī mūziķu kautiņi un turnīrs ir unikāla parādība Latvijas skatuves mākslas ainavā.
Sansusī rūpējas arī par labo lietu saglabāšanu – augstā kvalitātē tiek dokumentēta kautiņu norise (video, foto, audio), kuru pēcāk izmanto koncertu video satura radīšanai un saglabāšanai nākamībai.

The history of Sansusī standoff began at the Sansusī festival back in 2015. Gradually, the fights “emerged” outside the festival as a component of the evenings organized by Sansusī. However, by 2022, it was clear that the battles needed a tournament! The fights gained new “rules” and much more vibrant dynamics.
This unique format, where musicians alternately “battle” each other, allows them to do so alone or with a support team. During breaks, poetry readings take place, and avant-garde performances of academic chamber music enrich the cultural offering, granting participants absolute freedom of expression. Each battle usually lasts up to an hour.
Visitors are provided with unprecedented experiences of musical instrument sounds, alongside surprises brought by the artists’ personas or created atmospheres. The Sansusī musician battle format stipulates that the instrument played by the musician is not of crucial importance, as professional musicians are selected during the competition, and the main requirement is to “compete” in attractiveness, musical wit, and verbal sharpness. This format promotes the growth of professional musicians, fosters creativity, and enhances public performance skills in atypical performance settings.
The winner of each battle is determined by five votes – a jury represented by two arts professionals, one randomly selected audience member before each pair, the Sansusī team, and the audience’s vote at the end of the battle.
The battles have their own regulations. To apply for a battle, a call is announced, requiring participants to submit a video application and description, after which they can check its compliance with the battle format. Pair variations for the battles will be created based on the recommendations of the artistic director, Armanda Siliņa-Bergmanis, to form the most interesting and harmonious combinations of participants.
The Sansusī team, while organizing battle tournaments, examines each time its strengths and weaknesses to make it appealing to more musicians and showcase their professional skills and personal charisma, as well as attract an ever-growing audience.
The Sansusī musician battles and tournaments are a unique phenomenon in the landscape of Latvian performing arts. Sansusī also ensures the preservation of good practices – the battles are documented in high quality (video, photo, audio), which is later used for creating and preserving concert video content for the future.

Adriana Marta Gotlube

Esmu uzaugusi Rīgā un ieguvusi klasisko vijoles un alta izglītību. Kopš trīspadsmit gadu vecuma man radās interese arī par tautas un seno mūziku. Es spēlēju nyckelharpa (taustiņvijoli) – Latvijā reti sastopamu instrumentu. Piedalos dažādos projektos gan Latvijā, gan ārzemēs, darbojos arī kā solo māksliniece. Esmu piedalījusies vairākos senās mūzikas festivālos Latvijā un Igaunijā. Kā solo māksliniece uzstājos 2024. gada festivālā “Valpurģi”, vairākkārt esmu muzicējsi Zviedrijā, spēlējot viduslaiku mūziku. Es pētu dažādas pieejas jaunas mūzikas radīšanai un sintizēju tradicionālo mūziku ar mūsdienu tehnoloģijām.

Edgars Rubenis

Agrākais eksperimentālās rokgrupas Mona de Bo un pusaudžu blūza grupas Driving South dalībnieks Edgars Rubenis nu jau vairākus gadus īsteno akustiskajā ģitārā balstītu solo mūziķa praksi. Sansusī kautiņos Rubenis atskaņos jaundarbus no topošās triloģijas "Pains And Boogies", kuras ietvaros viņš aizraujošā dialogā sapludina agrīnā blūza un regtaima tradīcijas ar mūsdienu eksperimentālās un t.s. jaunās mūzikas elementiem. Recenzējot ierakstu "Sea Unbound", Toms Treibergs "Mūzikas Saulē" raksta: "(..) šajā albumā dzirdamie sacerējumi nav tilts, kas būvēts no eskeipisma ķieģeļiem, (..) Tā ir iespēja nonākt pie uzmanības stāvokļa, kurā mūzika sniedz redzesloku paplašinošu apjautu, (..) un te robeža no fizikas līdz metafizikai kļūst arvien plānāka.”

Vitālijs Stankevičs

Pabeidzis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju, viņš ieguva bakalaura grādu akadēmiskajā dziedāšanā un mūzikas skolotāja specialitātē. Pēc tam turpināja apgūt maģistra grādu operas dziedāšanā. Vitalijs dzied Latvijas Radio korī kopš 2015. gada aprīļa. Regulāri uzstājas ar seno mūziku nodarbojošo ansambli “Ars Riga”. Viņš arī vada un diriģē amatieru korus Rīgā. No 2022. gada līdz 2023. gada jūlijam bija viesmākslinieks Talia teātrī Hamburgā, kur piedalījās Avinjonas teātra festivāla galvenajā skatuvē. Tāpat notika vairāki uzvedumi Parīzē. Viņš uzstājas kā baritons/tenors solists koncertos Latvijā un Šveicē.

Dainis Kalnačs

Tenors, Latvijas Nacionālās operas solists, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas magistratūras operdziedāšanā 2. kursa students. Viņa repertuārā ir Nemorino loma Gaetano Donicetti opera Mīlas dzēriens, Dona Otavio loma Volfganga Amadeja Mocarta operā Dons Žuans, 4 lomas Andreas, Košenils, Francs, Pitikinačo Žaka Ofenbaha opera Hofmaņa stāsti, Cīpa loma Jāņa Lūsēna, Māras Zālītes opera Putnu opera, Ponga loma Džakomo Pučīnī operā Turandota, Paula de Sen-Brioša loma Franča Lehāra operetē Jautrā atraitne, Abata Šazēja loma Frančesko Čilea operā Adriāna Lekuvrēra, Dona Kaloandro Pirolo loma Džovani Paisiello opera Dzirnavniece, Akīda loma Žana Krassa operā Polifēms. Muzicē koncertos Latvijā, Igaunijā. Svēti tic, ka mēs nezinam, ko mēs nezinam.

Daniils Bulajevs

Rīgā dzimis vijolnieks virtuozs. Tikai 20 gadu vecumā Daniils ir aizrāvis publiku visā pasaulē, uzstājoties gan kā solists, gan kamermūziķis. Viņš ir sadarbojies ar izciliem diriģentiem, piemēram, Marinu Alsopu un Gidonu Kremeru, un vada Davinspiro Camerata – kamerorķestri, kuru viņš dibināja 2022. gadā. Ar daudzām starptautiskām konkursa uzvarām, tostarp Ana Čumačenko Jaunā mākslinieka balvu. Daniila talants ir nenoliedzams.

Edgars Tomševics

Klavierspēli sāku apgūt Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā klavieru klasē pie pedagoģes A. Poļanskas. Turpināju Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā pie pedagoģes A. Pāžes un 2012. gadā ieguvu bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur studēju prof. S. Osokina klavieru klasē. 2019. gadā profesionālais Maģsitra grāds Mūzikā Alda Liepiņa klasē. Kopš 2011. gada līdz šim rudenim strādāju Augusta Dombrovska mūzikas skolā, kur vadīju arī Elektroniskās mūzikas nodaļu. Šobrīd esmu lektors JVLMA un operas solistu koncertmeistars LNOB.

Tomass Ančs

Uzaugot mūziķu ģimenē, jau no agra vecuma Tomasa mērķi un sasniegumi ir bijuši saistīti ar čella spēli, savukārt godalgas konkursos un dalība dažādās meistarklasēs ir ļāvusi iepazīt instrumenta skanējumu ne tikai klasiskās, bet arī mūsdienu mūzikas žanros. Šobrīd paralēli maģistrantūras studijām Helsinkos, jaunā mūziķa radošā darbība saistās ar eksperimentālo čellu grupu “Chairmen” un pianisti Martu Balodi, sniedzot regulārus koncertus Latvijā un Somijā.

Dana Indāne

Dana Indāne (Dana Indāne-Surkiene) ir laikmetīgās balss improvizācijas māksliniece, dziedātāja un balss attīstīšanas kursu sievietēm autore. Danas akadēmiskā izglītība ietver MA grādus Teātra mākslā un Laikmetīgajā balss improvizācijā. Dana daudz izglītojusies arī alternatīvās pieejās – caur meditatīvu, holistisku un psiholoģisku pieeju balss izpratnē. 15 gadus Dana dalās ar zināšanām Latvijā un starptautiski, kā arī regulāri piedalās starpdisciplināros performances mākslas un mūzikas projektos kā izpildītāja un mūzikas autore. Viņa radījusi 2 mūzikas albumus “Gaidību dziesmas” un “Mūzika teātrim. Naži vistās.”, un pārstāv savu zīmolu FemVoicepPOWER.

Elīna Agneta Lamberte

Elina Agneta Lamberte ir koncertkoklētāja, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas studente, bet šo mācību gadu studē Norvēğijā Erasmus apmaiņas programmas ietvaros. Elīna ir gatava mēroties spēkiem mūzikā, jo ir Jaunā iesildījusies, piedaloties zibens turnīrā Sansusī festivāla ietvaros šī gada vasarā. Elīna vēlaizvien turpina risināt savu iekšējo cīņu un ierasties laikā uz mēğinājumiem, koncertiem, kautiņiem un citiem svarīgiem notikumiem.

Ernests Mediņš

Vienmēr atvērts mūzikas izaicinājumiem gan kā mūziķis, gan kā komponists, aranžētājs. Mūzikas ceļš ir bijis daudzveidīgs, jo vidusskolas laiks tika veltīts džeza un rokmūzikas žanrā, Apgūstot tieši bungu komplekta spēli. Kaut kā liktenis mani aizveda atpakaļ pie “saknēm”- akadēmiskajā mūzikā, bet iegūtās populārās mūzikas zināšanas ir tā unikālā iespēja vienā dienā nospēlēt Mālera simfoniju un vakarā aiziet uz džeza klubu un nospēlēt “gigu”. Nu sevi varu saukt par komponistu, jo iegūtais Maģistra grāds Kompozīcijā ir atvēris jaunus apvāršņus un tieši simfoniskais žanrs ir mans aicinājums.

Etīna Emīlija Saulīte

Jaunā, daudzsološā dziedātāja, kura paralēli mācībām Emīla Dārziņa mūzikas skolas mūzikas vēstures un teorijas klasē, ir arī viena no Latvijas Nacionālās Operas kora māksliniecēm. Dziedātāja šī gada jūnijā pārstāvēja Latviju 42. Hansa Gabora jauno operas solistu konkursā, kur pēc kvalificēšanās Baltijas reģiona atlasē, iekļuva fināla kārtās un bija viena no 9 pasaules labākajiem jaunajiem solistiem. Dziedātāja aktīvi piedalās kā soliste arī dažādos citos konkursos un koncertos. To starpā ir koncerts “Dzimuši Latvijā”, Latvijas Nacionālās operas un baleta sezonas atklāšanas koncerts, kā arī pašas rīkotais koncertstāsts “Debisī. Ir jāpiedzīvo”, kas izskanēja šī gada jūnijā Lielajā Ģildē. Šogad Etīna tika nominēta “Kilograms kultūras” rudens balsojumā, kategorijā “Starts”, kā arī ir ikgadējās Emīla Dārziņa mūzikas skolas balvas “Emīla balvas” ieguvēja. Ārpus operdziedāšanas karjeras, Etīna aizraujas arī ar komponēšanu, gleznošanu un fizikas izpēti, kas kopā veido viņu par viedu, daudzpusēju un inteliģentu kā cilvēku, tā mūziķi!

Rinalds Rozenlauks

Obojas spēli jau kopš astoņu gadu vecuma apgūstu Emīla Dārziņa mūzikas skolā pie skolotājas Kristīnes Kupčas. Pieredzi esmu smēlies no tādiem obojistiem kā Dominika Vollenvēbera, Vašingtona Barellas, Kristinana Šmita, Gregora Vita, Selīnes Muanē u.c. Vairākkārt esmu piedalījies Operetes teātra veidotajos koncertos. Ar lielu prieku veidoju koncertprogrammas un koncertus arī pats. Atsūtu arī visus savus konkursus. Es domāju ka visus nevajag publicēt, varbūt dažus pieminēt. 2019. gadā Dubultmēlīšu festivāla Linarda Cīruļa Balvas ieguvējs 2019.gadā Eduarda Medņa Starptautiskais konkurss 1.vietas ieguvējs 2020.gadā Naujene WIND 1.vietas ieguvējs 2021.gadā Vivat Future naudas balvas ieuvējs 2022.gadā Naujene WIND 1.vietas ieguvējs 2023. gadā Litauras Vebra obojistu konkursa 1.vietas ieguvējs 2023.gadā Ineses Galantes Talanti 2.vietas ieguvējs 2024.gadā Rising Stars konkursa Grand Prix ieguvējs

Vadims Dmitrijevs

Spilgtākiem latviešu jaunās paaudzes džeza mūziķiem. Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas,JVLMA un Hamburgas mūzikas un teātra augstskolas absolvents,trombonists,dziedātājs un komponists, būdams arī Latvijas Radio big- benda un Eiropas Radio Džeza orķestra mūziķis, ir pierādījis sevi kā izteiksmīgs solists, muzikālās improvizācijas meistars, kurš daudz strādā sniedzot priekšnesumus arī ar paša veidotiem džeza projektiem. Viņa debijas albums “Chapter I” tika pozitīvi novērtēts Latvijas džeza mēdijos – žurnālos “Mūzikas Saule” un “Jazzin”. 2024.gadā Vadims tika izvirzīts Lielajai Mūzikas Balvai, kategorijā – “Gada Jaunais Mūziķis”, vēlāk kļūstot par Delfi publikas simpātijas balvas laureātu. 2024.gada jūlijā iznāca mūziķa otrais albums – “Integration!Live at M/Darbnīca”, kas tika augsti novērtēts vairākos pasaules džeza mēdijos, iegūstot 4/5 atzīmi portālā “all about jazz” un 3. vietu “Jazzwise” džeza žurnāla, Eiropas mēdiju septembra topā.

Jānis Ruņģis

Jānis Ruņģis ir multiinstrumentālists, bet pārsvarā zināms kā daudzpusīgi radošs ģitārists, kas mēdz nodarboties ar improvizācijām un cilpošanām. Viņš komponē, aranžē, izdod un ieraksta dažādu žanru mūziku. Tāpat saspēlējies ar neskaitāmi daudz māksliniekiem no atšķirīgām muzikālajām pasaulēm. Bērnībā spēlēja klarneti, tad sāka mācīties ģitāru, kas noveda pie pirmās rokgrupas, kas tālāk noveda pie džeza un citu stilu apguves. Dotajā brīdī labprāt arī padzied savu oriģinālmūziku. Lai arī pēc dabas ir pacifists, muzikālajiem kautiņiem gan ir gatavs

Rihard Millers

Baritons Rihards Millers ir Latvijas Nacionālās Operas solists. Rihards nāk no Talsiem, bet savu dziedātprasmi, Talsu Mūzikas skolas pasniedzēju mudināts, sāka apgūt Ventspils Mūzikas vidusskolā. Bakalaura un maģistra grādu akadēmiskajā dziedāšanā ieguva Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā Anitas Garančas un Krišjāņa Norveļa klasēs. Studiju laikā Rihards savas zināšanas ir papildinājis dažādās meistarklasēs Latvijā un ārpus tās.
Gan mācību laikā Ventspilī, gan studiju laikā Rihards pārbauda savas prasmes dažādos konkursos. 2008.gadā ieguvis 1. vietu Latvijas mūzikas vidusskolu izglītības programmas Vokālā mūzika audzēkņu valsts konkursā un 2. vietu Alīdas Vānes Starptautiskajā jauno vokālistu konkursā 2013.gadā. 2014. gadā apbalvots ar JVLMA un Swedbankas balvu par radošiem sasniegumiem. 2015.gadā ieguvis 3.vietu un speciālbalvu par labāko F.Šūberta “Ave Maria” interpretāciju Klaudijas Taev Starptautiskajā Jauno operdziedātāju konkursā Igaunijā. Par F.Šūberta dziesmu cikla “Ziemas ceļojums” 2022.gadā kopā ar Ēriku Milleri tiek nominēts Lielajai Mūzikas balvai, nominācijā “par izcilu interpretāciju”.

Ernests Ervīns Dovgāns

Es šobrīd mācos Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā sitamintrumentu klasē 3 kursā. Nāku no Alūksnes. Esmu piedalījies dažādos projektos, kur spēlēju dzīvo mūziku. Piemēram, spēlēju dzīvo mūziku izrāde “tas viss dzīvo musos” kā arī spēlēju latviešu tautas mūziku deju kolektīvam dzintariņš Francijas mūzikas festivālā ” festival de montoire” Mūzika ir ļoti tuva manai sirdij. Mūzika ir veids kā es izpaužu savas emocijas. Dažbrīd tās var būt dusmas, prieks un pat bēdas.